Jaunā Parīzes filharmonija
Kaut nesenie traģiskie notikumi uz mirkli aizēnojuši pārējās Parīzes dzīves aktualitātes, kārtējo reizi skaudri atgādinot par šīs pasaules un mūsu pašu dzīves trauslumu, tas nebūt nav vienīgais iemesls, kālab Parīzes vārds pēdējo mēnešu laikā bijis visu mutē. Ar pāris mēnešu starpību Parīzē durvis vēruši divi no pēdējā laika ekstravagantākajiem Eiropas kultūras dzīves projektiem. Parīze ir tikusi gan pie jauna muzeja – Louis Vuitton Foundation, gan koncertzāles – Philharmonie de Paris. Ja pirmais droši uzskatāms par 21. gadsimta ambiciozāko (un dārgāko) muzeju projektu, tad otra – par šī brīža ambiciozāko (un arīdzan dārgāko) koncertzāli pasaulē. Turklāt abu vizuālā veidola autori ir stārarhitekti – muzeju projektējis Frenks Gērijs, koncertzāli Žans Nuvēls. Un kā jau šādās reizēs mēdz notikt, abus apvijusi arī krietna kaislību deva.
Ideja par jaunas koncertzāles būvniecību gaisā virmojusi jau ilgi – kopš pagājušā gadsmita 70. un 80. gadiem, kad tā ietilpa arī toreizējā Francijas prezidenta Fransuā Miterāna gigantiskajos kultūrbūvju plānos, taču, dažādu sakritību rezultātā reālu veidolu tā ieguva tikai 2006. gadā. Filharmonijas celtniecība tika uzsākta 2010. gadā un durvis tā vērs šī gada 15. janvārī, projekta izmaksām (381 miljons eiro) vairākkārt pārsniedzot iecerētās.
Jātiec, arhitektam Žanam Nuvēlam šis nebūt nav pirmais koncertzāļu projekts – viņa kontā ir arī Lucernas un Kopenhāgenas koncertzāles. No viena skatu punkta jaunā Philharmonie de Paris ēka atgādina gigantisku, neregulāru tērauda un alumīnija plākšņu krāvumu, kas – iespējam, saulē pārkarsušas un tālab ieliekušās un pārkārušās viena pār otru. Savukārt no cita tā līdzinās milzu putnam – citplanētietim, kas, pavērtu knābi, nolaidies Parc de Villette. Jāteic, tieši filharmonijas atrašanās vieta – pilsētas ziemeļaustrumos, 19. rajonā esošajā Parc de Villette, arī līdz šim bijusi karstāko disputu temats. Ne vienu vien konservatīvu parīzieti mācot šaubām vai elitārā klasiskās mūzikas cienītāju auditorija dosies uz koncertzāli nosacītā nomalē – 45 minūšu metro brauciena (vai apmēram 30 eiro ar taksometru) attālumā no pilsētas centra. Turklāt Parc de Villete, kaut arī viens no neordinārākajiem Parīzes parkiem, nekad nav piederējis arī klasiskiem tūrisma galamērķiem. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tajā nav nekā vēsturiska. Turklāt šāds koncepts ir apzināts. Parks, kur iepriekš atradies gaļas tirgus un lopkautuve, tapa laikposmā no 1984. līdz 1987. gadam – jau pieminēto Miterāna megavīziju periodā. Toreizējā Francijas prezidenta ambīcija bijusi izveidot 21. gadsimta parku, projekta realizāciju uzticot šveiciešu izcelsmes franču postmodernisma arhitektam Bernard Tschumi. Iedvesmojies no franču filosofa Žaka Daridā dekonstruktīvisma idejām, Tschumi pilnībā ignorēja klasiskos priekšstatus par parku kā estētiski skaistu relaksācijas oāzi, tā vietā radot arhitektonisku eksperimentu telpu, kas izaicina, provocē un mudina līdzdarboties. Gan pieaugušos, gan bērnus. Parka konceptuālie orientieri ir koši sarkani dekonstrēti kubi jeb paviljoni, kurus arhitekts dēvējis par “follies jeb muļķībām”. Vienlaikus parkā atrodas desmit tematiskie dārzi – visiem iespējamiem dvēseles noskaņojumiem. Tostarp arī Le Jardin du Dragon, kura centrā ir milzīgs tērauda pūķis – slidkalniņš. Jau no pašiem pirmsākumiem parks tapis arī kā dažādu kultūras institūciju mājvieta, katras veidolu uzticot savam arhitektam. Centrālā objekta statuss nešaubīgi piedēvējams IMAX kinoteātrim La Géode – lielai stiklotai bumbai, kuras atspulgu spēlēs apkārtējā pasaule apgriezusies kājām gaisā. La Géode ir daļa no šepat mājojošā liekākā Zinātnes muzeja Eiropā - Cité des Sciences et de l'Industrie. Parka teritorijā rodama arī koncertzāle Le Zénith, kurā uzstājies ne viens vien no rokmūzikas olimpa, un Nacionālās konservatorijas mūzikas un dejas fakultāte Conservatoire National Supérieur de Musique et de Danse, kā arī Cité de la Musique – kocertzāle un vēsturisko mūzikas instrumentu muzejs, kas līdz ar Filharminijas atklāšanu pārgājis tās paspārnē un tiks pārdēvēts par Philharmonie 2. Martā Cité de la Musique telpās durvis vērs izcilajam franču komponistam un diriģentam Pjēram Bulē (Pierre Boulez) veltīta izstāde – veltījums viņa 90. dzimšanas dienai. Cita starpā, komponists bijis arī viens no aktīvākajiem jaunās Parīzes Filharmonijas projekta atbalstītājiem.
Tālab iespējams, ka nākotnē daudz apspriestā filharmonijas atrašanās vieta izrādīsies tikai pluss, ņemot vērā, ka viens no tās mērķiem ir izaudzināt jaunus klausītājus klasiskajai mūzikai. Kā liecina University Limoges pētījums – pēdējos gados Francijā to skaits ir strauji sarucis. Ja vidējais klasiskās mūzikas koncertu apmeklētāju vecums 1981. gadā bija 36 gadi, tad šobrīd tas jau sasniedzis 61 gada vecumu. Jaunās filharmonijas koncepts solās būt mazliet radniecīgs Londonas Southbank Centre, zem viena jumta sapludinot visdažādākos mūzikas žanrus. Tostarp arī džezu, popmūziku, pasaules mūziku utt. No pirmā pusgada programmā rodamajiem 270 koncertiem, tikai 150 ir klasiskās mūzikas. Tiek solīts, ka arī biļešu cenas būs apmēram par 15 procentiem lētākas kā tādās prestižās Parīzes institūcijās kā Théâtre des Champs-Élysées vai Salle Pleyel. Martā filharmonijas telpās durvis vērs arī Deivida Bovija restrospekcija (3. marts – 31. maijs), kas jau ar panākumiem paguvusi pabūt Londonā un Berlīnē.
Filharmonijas 2400 sēdvietu galvenā auditorija tiek salīdzināta ar Berlīnes un Losandželosas Volta Disneja koncertzālēm un tapusi tā dēvētajā vīnogu lauku stilistikā, kas savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties līdzībai ar vīnogulāju izvietojumu kalnu nogāzēs. Tās pastāvīgais orķestris ir Orchestre de Paris Paavo Järvi vadībā, kura iepriekšējā mājvieta bija 1920. gados art deco stilā celtā Salle Pleyel netālu no Triumfa arkas. Līdzīgi kā Oslo operas gadījumā – publiskā telpā pārtapis arī Filharmonijas jumts, kas, ņemot vērā, ka Parīze nekad nav izcēlusies ar aktīvu jumtu dzīvi, varētu kļūt par vienu no pilsētas jaunajām atrakcijām. Turklāt no tā paveras gan Monmartras Svētā Pētera baznīcas, gan Parīzes centra prominento vēsturisko namu panorāma.
221 avenue Jean Jaurès, 75019 Paris
www.philharmoniedeparis.fr
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.