Fondation Louis Vuitton

Posieties uz Parīzi! Beidzot tas ir noticis – pēc ilgstošām birokrātiskām ķibelēm un publicitātes krustugunīm 27. oktobrī durvis vērs viena no pēdējo gadu Eiropas aprunātākajām mākslas telpām – Fondation Louis Vuitton. Muzeja arhitekts ir “konservbundžu spridzinātājs” un ikoniskā Bilbao Gugenheima muzeja autors, stārhitekts Frenks Gērijs. Ar kādiem tik epitetiem topošā ēka nav tikusi apveltīta – dažs to salīdzinājis ar haotisku buru krāvumu (kā zināms, laivas un jūra ir Gērija stihija), kāds ar gigantisku valzivi, aizbergu un pat eksplodējušu kristāla pili. Lai kā arī nebūtu, ekstravagancē šim projektam, kura izmaksas tiek lēstas 143 miljonos dolāru, īsti nav līdzinieku un, šķiet, 85 gadus vecā Gērija ambīcija bijusi pārtrumpot arīdzan savu leģendāro Bilbao, kura ietekme uz iepriekš pavisam necilo Spānijas mazpilsētu, tiek piesaukta teju ikviena jauna muzeja projekta sakarā.
Katrā ziņā tāda vēriena laikmetīgās arhitektūras projektu Parīze nav pieredzējusi kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad durvis vēra nu jau leģendārais Pompidū centrs. Un arīdzan tik grandiozi privāti inciēti projekti tās vēsturē nav tikuši realizēti. Fondation Louis Vuitton idejas autors ir luksusa koncerna LVMH boss Bernārs Arno, kura sapnis – līdzās tādai savā īpašumā esošai brendu buķetei kā Christian Dior, Givenchy, Louis Vuitton u.c., bija radīt arī “augstās modes” ēku, kas kalpotu ne tikai kā laikmetīgās mākslas muzejs un kultūras centrs, bet arī spilgts apliecinājums ilgstoši rūpīgi koptajai saiknei starp LVMH modes impēriju, mākslu un dizianu.
Fondation Louis Vuitton stikla fasāde simboliski sasaucas ar 1900. gadā Pasaules izsādei celto Grand Palais un tās stikla domu. Vienlaikus eksperimenti ar stiklu – to dažādi savērpjot un lokot, Gēriju nodarbinājuši jau ilgstoši, šim projektam tikai lieku reizi apliecinot, ka, par spīti cienījamam vecumam, viņš joprojām nepaguris dodas uz priekšu. Turklāt, kā arhitekts apgalvo intervijās, neraugoties uz izaicinošo fasādi, ēkas iekšpusē esošās galeriju telpas viņš apzināti veidojis kā neitrālus taisnstūrus, tādējādi nepieļaujot arhitektūras dominanti pār mākslu. Iecerēts, ka jaunā mākslas telpa kalpos kā Arno un LVMH privātās un korporatīvās mākslas kolekcijas mājvieta, kurā cita starpā pārstāvēti tādi 20. gadsimta klasiķi kā Pikaso, Mūrs, Kleins, Vorhols u.c. Kā arī mūsdienu mākslas scēnas spožākie vārdi – Džefs Kūnss, Pjērs Īgs, Olafūrs Eliasons u.c. Sezonas modes nedēļu laikā tā tikšot izmantota arī Louis Vuitton kolekciju skatēm. Modes impēriju labākajās tradīcijās, fonda atklāšanu vainagos arī Frenka Gērija dizainēra somiņa, kas klajā nāks oktobra vidū.