Pilsētjaunumi

Londonā turpinās jaunu viesnīcu bums. Ham Yard Hotel, The Beaumont, The Hoxton, Conrad London St. James, Mondrian London, Shangri-La...tā ir tikai daļa no pagājušā gada bilances, kuru nesen papildinājis 15 istabu The Hospital Club (24 Endell Street; www.thehospitalclub.com) un M by Montcalm.
The Hospital Club mājvieta ir izbijis 18. gadsimta hospitālis, kas šodien darbojas kā dažādu radošu iniciatīvu epicentrs, zem viena jumta apvienojot biedru klubu, televīzijas studiju, mākslas galeriju un virkni citu kreatīvu atzaru. Katrā ziņā tā 15 istabas ir ideāla naktsmītne visiem tiem, kas viesnīcas veidolā nemeklē vien ērtu gultu, bet arī papildus iespaidu lādiņu. Istabām ir četri dažādi izmēri – mazs, vidējs, liels un suite. Interjers izturēts elegantā britu klubu stilistikā – daudz koka (gultas gals pāriet stilizētā koka sienā, kas ietiecas griestos) un glāstoši pūkainu tekstūru (plīšs, samts). Kā viegla huligānisma piešprice šajā visnotaļ nevainojamajā un pašpietiekamajā luksusa komforta atmosfērā kalpo krāsu akcenti un laikmetīgās mākslas darbi.
Savukārt M by Montcalm, kas durvis ver šomēnes, mājvieta ir Shoreditch Tech City kvartāls Austrumlondonā, kurš ir kļuvis par savveida jauno mediju epicentru. Tehnoloģiju virtuozitātes placdarms ir jau pati viesnīcas ēka, tās fasādei interpretējot Op-Art pionieres Bridget Riley gleznu Nataraja (1993), kas šodien atrodas Tate Collection. 18 stāvu un 269 istabu M by Montcalm ir pirmā luksusviesnīca šajā apvidū, cita starpā tajā atrodas arī spa, kura peldbaseins izlikts Versace flīzēm un panorāmas restorāns – 17. stāvā.
Taču skaidrs ir viens, vienalga viesnīca, restorāns, māksla vai šampūns – mūsdienās mēs visi pērkam stāstus. Un kurš lai to zinātu labāk kā ģeniālais 19. gadsimta stāstnieks un vizionārs Paul Durand-Ruel – pirmais dīleris, kurš savulaik spēja mākslu pārvērst biznesā. Pašus māksliniekus padarot par iekāres objektiem un netveramas virsvērtības apņemtu preci. Mūsdienu lielie dīleri patiesībā ir tikai viņa sekotāji, šo arodu izkopjot līdz miljonu brutalitātei. Paul Durand-Ruel bija pirmais, kurš sajuta un noticēja impresionistiem. Pirms viņa Renuārs, Monē, Degā, Manē, Pisāro bija “lunātiķi”, kas cīnījās par izdzīvošanu. Viņš tos radīja un ar viņiem spēlēja, uzburot un izkopjot mītu. Izstāde “Inventing Impresionism”(līdz 31. maijam; www.nationalgallery.org.uk) Nacionālajā galerijā ir veltījums viņam - brīnišķīgs stāsts par mākslas brīnumu, kaislību un vienlaikus arī gana aukstasinīgu spēli. Turklāt – un tas tai piešķir vēl papildus pievienoto vērtību, visi 85 izstādē skatāmie impresionisma meistardarbi, savulaik gājuši caur Paul Durand – Ruel rokām.
Foto: Nacionālā galerija. Alamy