Distanču slēpošanas iespējas Rīgā un Rīgas apkārtnē
Autors: Rūdolfs Puķītis1 ATSAUKSME

Ne reizi vien pašam nācies un citus esmu pieķēris pukojamies par pašmāju apsnigušo pauguru mazo, vai pareizāk sakot, īso prieka devu, ko tie sniedz slaloma slēpotājiem un snovborda ziemas prieku piekritējiem.
Taču atminamies, ka pavisam citas izjūtas iespējams piedzīvot šos pašus reljefa izciļņus kombinējot ar šaurākām un līdzenumos izdarīgākajām - distanču slēpēm. Šeit vietā teiciens – ātrums aizrauj, jo aizrauj nudien – salīdzinoši šaurākas slēpītes nes no kalna ar vairākkārtīgu paātrinājumu, kas pieaug arvien tā iemesla dēļ, ka pretēji slaloma slēpēm - ar šīm nav iespējams veikt tik asus, ātrumu ierobežojošus pagriezienus. Arī kontrole pār tām nobraucienā, pirms esi kļuvis par īstu „distančnieku”, ir salīdzinoši grūtāka, tāpēc katrs nobrauciens sniedz varenu devu adrenalīna!
Tas par nobraucieniem, taču šīm slēpēm ir vēl ne viena vien kvalitātes šķautne. Tās ir lielisks ziemas un dabas baudīšanas veids, kā arī viens no veselīgākajiem ziemas sporta veidiem. Turklāt kā nozīmīga tā kvalitāte jāatzīmē distanču slēpošanas pieejamība. Tiklīdz esi ticis pie slēpēm – savām vai nomas, un aiz loga ieradusies ziema – skaties un izaicini sevi uzslēpot teju ikkatrā vietā ar kārtīgu sniega klājumu. Tādas vietas nav jāmeklē tālu, pat tad, ja esi rīdzinieks.
Darbadienās galvaspilsētas slēpotājiem ir iespēja deldēt vaskotās slēpju virsmas Uzvaras parkā – Pārdaugavā, Biķernieku trasē vai Mežaparkā un tā ziemas atpūtas parkā, kur koptās un ar nomu aprīkotās trasēs slēpot var ik dienu. Ja pašam ir savas slēpes - tad pat visu 24 stundu garumā. Arī Brīvdabas muzejā iespējama slēpju noma, kas aktīvo nodarbi ļauj apvienot ar kultūras baudīšanas aspektiem.
Kad darba nedēļa ir galā un veselīgajai atpūtai ir vēlme piešķirt arī atklājuma, piedzīvojuma un patiešām askētiska baltuma pielietu meža skatu garšu - jādodas meklējumos ārpus Rīgas. Latvijā esam apveltīti ar patiešām skaistām ainavām, turklāt – tās visas teju rokas stiepiena attālumā!
Braucot Jūrmalas virzienā der iegriezties kādā no šeit atrodamajiem purviem un izmantot iespēju ar slēpēm iebraukt aizsalušā purva ainavā! Šādiem izbraucieniem vislabāk piemērots ir Cenas tīrelis Jaunmārupē, Zaļais un Raganu purvs Ķemeros.
Cenas tīreli iespējams gan šķērsot gareniski, turpceļā vai atpakaļceļā piestājot tā purva laipas galā uzbūvētajā skatu tornī, gan veikt apļveida maršrutu - tādā veidā atvieglojot loģistikas problēmas saistībā ar atgriešanos pie saviem automobīļiem. Šo un citus purva maršrutus gan ieteicams slēpot pēc kārtīgiem saliem, jo purvā ir daudz ezeriņu, akaču, kas, rudens lietos pārplūduši un vieglprātīgi uztverti, slēpotājam var izrādīties bīstami.
Zaļais purvs un Raganu purvs, kas viens no otra nodalīti ar Zaļo kāpu, ir maršruts, kas piemērots tiem, kam nav personīgā transporta. Šeit gana ērti nokļūt iespējams izmantojot regulāri kursējošo Rīga-Ķemeri vilcienu. Tiesa, maršrutu loģiski būtu jāveido apļveidā, lai beigās pagūtu ielēkt uz mājām kursējošajā vilcienā. Brauciena sākums ved pa Zaļo kāpu, kas šajā plakanajā purva ainavā ir gana grandiozs reljefa formējums. Gandrīz maršruta vidusdaļā tiek sasniegta kāpas virsotne, no kuras pārredzamas abu purvu ainavas. Pēcāk jau katrs pats var izlemt, kuru purvu pārslēpot atgriežoties izejas punktā. Raganu purvs ir krietni klajāks un šai idejai atbilstošāks.
Ja vilina reljefa izaicinājumi, tad Rīgai tuva un laba vieta apvidus slēpojumiem ir Garkalne. Garkalnes mežiem šajā jomā ir vairākas priekšrocības – tie ir ērti sasniedzami, gan ar sabiedrisko transportu (autobuss, vilciens), gan personīgo auto. Maršrutā iespējams apskatīt arī PSRS armijas objektus un to, kas no tiem palicis pāri. Vislabākā reljefa baudīšana ir teritorijā starp Krievupes dzelzceļa staciju un pašu Krievupi, kur nobraucieni un uzkāpieni principā ir viens pēc otra – maršruta garums atkarīgs tikai no paša slēpotājs vēlmēm un spējām.
Ja Rīgai tuvākie meži jau izslēpoti krustu šķērsu, gribas redzēt un piedzīvot ko jaunu, vai arī gluži pretēji – radusies vēlme slīdēt jau iepriekš sagatavotās trasēs slidsolī, nevis mežam piemērotajā – klasiskajā solī, tad dodieties līdz Siguldai un izbaudiet Laurenču vai Reiņa slēpošanas trases. Intriģējoša ir arī Priekuļu trase Cēsu pievārtē, Ogres Zilie kalni, Ērgļu slēpošanas trase un Baiļu trase Valmierā.
Vietu, kur slēpot iekārtotu trašu cienītājiem, protams, ir mazāk, tomēr nevar teikt, ka tādu nav vispār. Savukārt vietas, kur slēpot, ja pie sirds meža un dabas baudīšana, dodoties apvidus slēpojumos, ir pārpārēm. Vienīgais, kas jādara – kartē jānoskata laba, mežaina vieta, kāds marķēts tūrisma velo vai pastaigu maršruts (ja bailes mežā apmaldīties), somā jāievieto termoss ar siltu tēju un pusdienu maizītes, jāsarunā kāds līdzbraucējs un jādodas slēpojumā!
Tekts tapis sadarbībā ar piedzīvojumu organizāciju www.luzumpunkts.lv
Jūsu atsauksmes
Inese
Apmeklēja: 25.decembris
Ļoti laba distanču slēpošanas trase atrodas bijušajā Lido (tagadējā Viešūris) ziemas sporta centrā, Gaiziņa apkārtnē.
Trase ir perfekta ar vienu vienīgu mīnusu - nav norādīts trases virziens, kā rezultātā ir iespēja atdurties pret pa to pašu 'spūri pretīm nākošu slēpotāju.
Pluss šai trasei ir lieliskie dabass skati, īpašī, ja ir tā pavairāk snidzis un koki ir ietīti baltā siega segā.
Slēpošanas trase Ērgļos arī ir perfekta, ja nav dikti snidzis un trase ir atjaunota. Abas minētās distanču slēpošanas trases ir piemērotas tiem, kam gribas mazliet lielāku slodzi, jo trases ir krietni paugurainas.