Gran Teatro La Fenice di Venezia
Autors: Margarita Zieda1 ATSAUKSME

Par Fēniksu - La Fenice - nosauktais opernams, kas tapis pēc arhitekta Gian Antonio Selva projekta, vēra durvis 1792. gadā, ir viena no pasaules teātru skaistākajām zīmēm ugunsgrēka pārvarēšanai. Liekot ugunsapēstajai Venēcijas operai piedzimt jaunā greznumā un kļūt par vienu no pašām svarīgākajām un skaistākajām notikšanas vietām mūzikai visā Itālijā.
„La Fenice" pirmo reizi ir atskaņotas Džuzepes Verdi operas „Traviata" un „Rigoleto", Igora Stravinska „The Rake´s Progress", Bendžamina Britena „Skrūves pagrieziens", Sergeja Prokofjeva „Uguns enģelis", Luidži Nono „Intolleranza 1960".
Divus mēnešus pēc Riharda Vāgnera nāves Venēcijā, „La Fenice" uzveda viņa pasaules pārveidošanas operu - „Nībelunga gredzenu" - visas četras daļas, pēc kuru piedzīvošanas cilvēkam būtu jākļūst citādākam.
Kļūdams par zīmi uguns pārvarēšanai, „La Fenice" pats ugunsgrēkā ir cietis vairākkārt, pēdējoreiz 1996. gadā, kad remontdarbu laikā ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā tas nodega līdz pašiem pamatiem.
Nams tika rūpīgi rekonstruēts pēc fotogrāfijām un kinodokumentiem, līdz aprīkots ar modernāko operas tehniku, un spējis ne tikai vēlreiz radīt, bet pat uzlabot savu leģendāro akustiku, „La Fenice" savas durvis vēra vaļā no jauna - ar Verdi „Traviatas" iestudējumu, turklāt atskaņojot ne to versiju, ko šodien ierasts spēlēt visā pasaulē, bet to, kas tika atskaņota „Traviatas" pasaules pirmizrādē 1853.gada 6.martā.
Campo S.Fantin
www.teatrolafenice.it
08/2011