Intriģējošākie pasaules mazie džeza festivāli
Autors: Indriķis Veitners0 ATSAUKSMES

Demokrātiskais džeza festivālu formāts savu attīstības gaitu uzsāka 50. gadu Amerikā. Par džeza festivālu vectēvu var uzskatīt Ņūportas džeza festivālu (Newport Jazz Festival, newportjazzfest.net), kurš kopš 1954. gada līdz pat šodienai ik vasaru noris nelielajā ASV austrumkrasta pilsētiņā Ņūportā, Fort Adams parka teritorijā pie jūras. Jau sākotnēji festivāla norise tika translēta Voice Of America, un festivāls kļuva par nozīmīgu atspēriena punktu veselai virknei mūziķu. Par festivāla vēsturē diviem slavenākajiem priekšnesumiem tiek uzskatīti Mailza Devisa solo tēmā "Round Midnight" 1955. gadā, un Djūka Elingtona orķestra leģendārā 1956. gada performance "Diminuendo and Crescendo in Blue". Festivālā uzstājušies arī virkne citu slavenu džeza mākslinieku, kā Luiss Ārmstrongs, Ella Fidžeralda, Teloniuss Monks un Džons Koltreins.
Dons Čerijs (Don Cherry) Warsaw Jazz Jamboree festivālā
Savukārt par vienu no nozīmīgākajiem un vecākajiem Austrumeiropas džeza festivāliem uzskatāms Warsaw Jazz Jamboree (www.jazz-jamboree.pl).
Sākotnēji festivāli bija individuālu producentu izveidojums, kas šo produktu lielā mērā veidoja pēc savas gaumes. Pateicoties šim entuziasmam norisa džeza attīstība, taču šodien, globalizācijas un industriju ietekmē, festivāli lielā mēra ir pārvērtušies par biznesu, kuram raksturīga Amerikas hegemonija, kura Eiropas džezu nereti atmetusi pabērna lomā. Lielie festivāli, protams, ir kvalitatīvi, arī mūziķi - izcili, taču piedāvājums un pieprasījums ir nonācis konfliktā ar biznesa interesēm. Vairāk uzmanības tiek veltīts pārdošanai, mazāk tiek domāts par patiesu mākslu, kas ir visai nelikvīds pasākums. Reti kurš festivāls atbilst savam nosaukumam - nereti džeza festivālā paša džeza vairs nav, bet to daudzpusīgajā formātā vietu atrod kā popmūzika un roks, tā dažādi etnoprojekti.
Tāds, lūk, ir lielo festivālu stāsts, taču eksistē arī mazie festivāli, kuros, protams, būs mazāk "bigneimu", bet lielāka dažādība.
(Plakāts pilsētvidē) Baku Jazz Festival 2011
Azerbaidžāna
Aizkaukāza reģionos džeza tradīcija ir pamatīga. Lai arī ģeogrāfiski atrodoties patālu no rietumu džeza strāvojuma, un praktiski esot ārpus tā aprites, Azerbaidžānas tauta ilgojas pēc džeza mūzikas. Apmeklējuma vērts ir Baku džeza festivāls (Baku Jazz Festival, bjf.az), kurš kopš 2002. gada līdzās vietējiem māksliniekiem pulcina kā jaunās, tā vecās paaudzes džeza meistarus no Krievijas, Vācijas, Francijas, Turcijas, Gruzijas un ASV.
Kazakhstan International Jazz Festival
Kazahstāna
Arī Centrālāzijas valsts Kazahstāna var lepoties ar interesantiem džeza festivāliem - gan Kazahstānas starptautisko džeza festivālu (Kazakhstan International Jazz Festival), kas notiek Almati, gan Karagandas džeza festivālu.
Koktebel Jazz Festival. Foto: CD-КЦРТ
Ukraina
Koktebeles laikmetīgā džeza un pasaules mūzikas festivāls (Koktebel Jazz Festival, www.koktebel.info) tiek organizēts kopš 2003. gada un šodien jau kļuvis par Ukrainas nozīmīgāko ikgadējo mūzikas notikumu. Jāsaka, ka šis pasākums ir pilnīgs kosmoss, taču uz to gatavi doties līdz pat 20 000 cilvēku no visas pasaules!
Mūsu ceļš turp veda ar vilcienu līdz Simfrepolei, no kuras ar "žiguli" pāri visai Krimai pa neizbraucamiem ceļiem nonācām šaubīga paskata vasaras pilsētiņā bez ielām. Aizvesti līdz pakalnam, kurā uzslieta telts un milzīgā katlā tiek vārīts plovs, tikām aicināti kaut kur piemesties un atstāt savas mantiņas līdz mums tiks atrasta kāda naktsmītne. Mums tika ierādīts dzīvoklis bez atslēgām, savukārt spēle notika pludmalē uz skatuves bez kulisēm, kas nozīmēja to, ka savu aparatūru bijām spiesti atstāt turpat pūļa vidū.
Taču šīs četras dienas ārpus komforta zonas ir fantastikas un absolūti trakas! Pasakaina daba, lielisks laiks, sirsnīgi cilvēki, Melnā jūra... Džezs.
Jazz at the Hermitage Garden. Foto: All About Jazz (www.allaboutjazz.com)
Krievija
Vēsturiski Krievijas stratēģiski nozīmīgākie džeza centri ir bijuši Maskava (Maskavas starptautiskais brīvdabas džeza festivāls - Jazz at the Hermitage Garden), Pēterburga un Novosibirska, kur lielā mērā norisa Krievijas džeza attīstība. Protams, šodien daudz kas ir mainījies, taču šo pilsētu džeza tradīcijas joprojām ir ļoti spēcīgas. Novosibirska ir Krievijas zinātnes un džeza centrs. Šis aspekts iet roku rokā ar džeza entuziasmu, jo statistiskie pētījumi par džezu lēš, ka tā ir vienīgā mūzika, kurai klausītāju intelektuālais potenciāls ir stipri augstāks par vidējo (interesantā kārtā, piemēram, akadēmiskās mūzikas klausītājiem tas nebūt tā nav). Džezs ir specifiska māksla, kam nepieciešama iepriekšēja sagatavotība.
Intriģējoši ir dažādi Krievijas lokālie džeza festivāli, piemēram, nesen savu pastāvēšanu beigušais Arhangeļskas džeza festivāls varēja lepoties ar ļoti labu mūziķu līmeni un izcilu organizāciju, tīkamu, patiesu un sirsnīgu atmosfēru. Bet galvenais - autentiskumu, ko džezam nevajadzētu pazaudēt.
Copenhagen Jazz Festival, Royal Danish Theater 2010
Dānija
Kopenhāgena ir pilsēta, kurā džezs skan it visur, un džeza kultūra jo dziļi iesakņojusies cilvēkos. 60. un 70. gados Kopenhāgenā uz dzīvi pārcēlās vairāki amerikāņu džeza mūziķi un dāņu džezs guva milzīgu uzplaukumu. Šodien Dānijā pastāv spēcīgs džeza lobijs, džeza infrastruktūra un izglītības sistēma.
Kopenhāgenas džeza festivāls (Copenhagen Jazz Festival, jazz.dk) ir nozīmīga Eiropas džeza cilvēku tikšanās vieta, kura pulcē ap 250 000 cilvēku. Festivāls savus apgriezienus uzņem uz 100 skatuvēm visā pilsētā, klausītājus priecējot ar līdz pat 1000 koncertiem.
Oslo Jazzfestival. Foto: All About Jazz (www.allaboutjazz.com)
Norvēģija
Džeza attīstības ziņā Norvēģija ir soli priekšā daudzām valstīm. Norvēģija ir kļuvusi par vadošo valsti džeza mūzikas apmācībā un norvēģu džezs ir viens no progresīvākajiem mūsdienu Eiropā. Kopš 60. gadiem norvēģu džeza mūziķi ir guvuši panākumus gan pašu mājās, gan arī starptautiskā mērogā. Tādus izpildītājus kā Jans Garbāreks (Jan Garbarek), Kārina Kroga (Karin Krog) un Terje Ripdāls (Terje Rypdal) džeza pasaulē pazīst ikviens.
Norvēģijā ir aktīva džeza organizācija, kuras pārziņā ir 60 džeza klubu un 20 džeza festivālu rīkošana. Šī organizācija ir sadalīta piecos reģionālajos džeza centros, tādēļ džeza festivālu galamērķu meklētajiem vērts vērst uzmanību uz festivāliem, kas noris Būdē (Bodø Jazz, www.bodojazzopen.no), Trondheimā (Trondheim Jazz Festival, jazzfest.no), Bergenā (Jazz Bergen op Zoom, www.jazzboz.nl), Kristiansandā un Oslo (Oslo Jazzfestival, www.oslojazz.no).
Vienne Jazz Festival. Foto: Jeff Pachoud/AFP/Getty Images
Francija
Francija izteikti balsta savu kultūru un ir viena no aktīvākām valstīm, kas iestājas pret amerikāņu hegemoniju džezā. Francijā ir vesela nacionālo festivālu virkne, kurā piedalās tikai vietējie mākslinieki. Vērts ielūkoties The Guardian desmit labāko Francijas džeza festivālu sarakstā.
Vācija
Džezs Vācijā ienāca 20. gados, šīs pašas dekādes beigās tieši Vācijā tika izdota pati pirmā grāmata ar "džeza" vārdu virsrakstā (Jazz - Eine Musikalische Zeitfrage, Paul Bernhard). Trešajā reihā džezs bija aizliegts, taču pēc kara tas simbolizēja demokrātiju un brīvību. Sešdesmitajos gados džezs emancipējās no Amerikas paraugiem, un šodien ir neatņemama un stabila Vācijas mūzikas dzīves sastāvdaļa.
Savulaik Rietumberlīnes džeza festivāls bija viens no nozīmīgākajiem Vācijas un vispār Rietumeiropas džeza festivāliem, lielā mērā arī politisku iemeslu dēļ, taču, kopš "dzelzs aizkara" krišanas un Vācijas apvienošanās tas ir beidzis pastāvēt.
Šobrīd interesantākie džeza festivāli Vācijā ir Jazz Baltica (www.jazzbaltica.de), Jazzfest Berlin (www.berlinerfestspiele.de), Hamburger Jazztage (www.jazzbuero-hamburg.de) un daudzi citi. Faktiski katrā bundesvalstī ir savs lielāks vai mazāks džeza festivāls, tādēļ vērts ielūkoties Eiropas džeza festivālu ceļvedī: jazzfests.net un džeza blogā Das Jazz Blog.
Lielā mērā džeza dzīve Vācijā tiek organizēta sadarbībā ar lielajām raidorganizācijām - WDR, NDR, SDR u.c., kuras ļoti aktīvi iesaistās šo festivālu organizēšanā. Turklāt pie raidorganizācijām darbojas ļoti profesionāli, augstas klases bigbendi, kas intensīvi koncertē un ierakstās, līdz ar to džezs Vācijā ir neatņemama kultūras ikdienas daļa.
Natalie Cole in Nord-See Jazz, NSJ
Holande
Ievērojams ir Vācijas kaimiņvalsts Holandes Nord-See Jazz festivāls (www.northseajazz.com). Nord-See Jazz gan pieder pie lielajiem, nozīmīgajiem Eiropas džeza festivāliem, tādiem, kā Montrē, Pori u.c.
Itālija
Džeza festivāli Itālijā ir ļoti spēcīgs šī žanra mūzikas izglītības instruments. Spēcīgo operas un akadēmiskās mūzikas tradīciju dēļ, Itālijā ir samērā maz džeza izglītības iestāžu, tomēr ilgstošā festivālu tradīcija radījusi spēcīgu džeza mūziķu plejādi. No festivāliem zināmākais ir pasaules nozīmes festivāls Umbria Jazz Festival (www.umbriajazz.com), kas kopš 1973. gada noris jūlijā Perudžas pilsētā.
(Plakāts) 18th IASJ Jazz Meeting in Riga, 2008
Starptautiskā Džeza skolu asociācijas (IASJ) ikgadējās tikšanās
Katru gadu vienā no pasaules džeza skolām tiek organizēts nedēļu garš džeza pasākums - IASJ Meeting (www.iasj.com), kas pulcē IASJ skolotājus un labākos skolniekus. Nedēļas garumā notiek mēģinājumi, meistarklases, lekcijas, jam sessions, ko vainago divi apmeklējuma vērti lielkoncerti.
Lai gan amerikāņu vidū aizvien valda uzskats, ka džezs ir Amerikas mūzika, tomēr tas jau sen kļuvis universāls - tā ir valoda, kurā var iemācīties runāt jebkurš un teikt, ko viņš vēlas. Nepastāv arī tāds Eiropas džezs - katrā valstī tas ir attīstījies citādāk, saistībā ar katras valsts politisko situāciju un kultūras tradīcijām. Katrā valstī ir arī nedaudz atšķirīgas džeza festivālu tradīcijas, kas veidojušās vēsturiski.
Vairāk par džeza festivāliem lasiet sadaļā "Baudītāja ceļvedis".
05/2012