Vēja un būvlaukumu pilsēta Baku
Autors: Evija Džonsone1 ATSAUKSME

Bijusī Aizkaukāza Padomju Republikas galvaspilsēta Baku tagad, kad kļuvusi par neatkarīgas Azerbaidžānas Republikas galvaspilsētu, attīstās ar neticamu vērienu, līdzās 21. gadsimta arhitektūras eksperimentiem saglabājot arī pārsteidzošu vēsturisko eklektiku.
Krīzes neskarta un naftas resursu zelta dzīslas barota, šobrīd pilsēta atgādina lielu būvlaukumu - tās galvenā raksturzīme ir celtniecības teritoriju nožogojumi un ne vienu vien pilsētas ainavu aizstāj celtniecības teritoriju nožogojumi un milzīgi plēves „palagi" ar topošo projektu fotoattēliem.
Celtniecība ir tika aktīva, ka šķiet, pēc trim gadiem Baku būs ja ne otra Dubaija, tad kas līdzīgs noteikti.
Jebkurš projekts un objekts pilsētā tiek radīts un ieviests, izvēloties pašu labāko un vērienīgāko risinājumu. Viens no jaunākajiem ir Zahas Hadidas biroja projektētais Heydar Aliyev kultūras centrs, kas atgādina it kā kustīga fluīda formas. Parīzes stila karuseļi izvietoti visā pilsētā un darbojas pat naktīs.
Ja Dubaijā ir viena, tā dēvētā „bura", tad Baku tādas ir veselas trīs - Baku Flames. Un neizpaliek arī atsevišķas salas jūrā būvniecība - kazino centrs spēļu namiem (kā teikt, tālāk no grēka).
Tomēr īstā vieta, ar kuru jāsāk Baku apskate, joprojām ir vecā Baku (Icheri Sheher - Vnutrenniy gorod).
Iekšpilsēta ir neliela, taču brīnišķīga! Iesaku pastaigas, gan apskatot viduslaiku pili, gan meklējot vietas, kurās filmētas savulaik slavenās filmas „Briljanta roka'' un „Cilvēks Amfībija".
Vecpilsētā uziesiet lieliskas suvenīru bodītes, vai varat pat izlemt par labu nopietnākam paklāja pirkumam, protams, neaizmirstot kārtīgi pakaulēties.
Varat ieturēt maltīti restorānā „Mugam", kas atrodas Karavan-sarajā, netālu no Jaunavas torņa, vai atrast kafejnīciņu „Briljanta roka'' - kino te mīl...
Decembrī (gaisa temp.+18C) atmosfēra pilsētā ir pārsteidzoši patīkama, tūristu gandrīz vispār nav, un tiešām var justies kā nokļuvis filmas galvenā varoņa lomā.
Viduslaikos pilsētu apjoza divi 3-5m biezi cietokšņa mūri, vēlāk ārējais mūris tika iznīcināts, tagad ir saglabājies tikai iekšējais mūris. Iela, kas stiepjas gar mūra iekšpusi, apskaujot pilsētu saucas Kičik-Gala. Uz tās arī uzņemta „Briljanta rokas" epizode, kuras galvenā frāze ir: „Čort poberi!'' (Velns parāvis!), kad varonis paslīd uz arbūza mizas...
Noteikti ir jāapskata Sirvanšahu pils komplekss ar dažādiem senatnes eksponātiem - paklājiem, traukiem, fotogrāfijām, pirtīm, mauzolejiem, arī interesantām leļļu figūriņām, diemžēl gan maz saglabājies no seno Šahu greznības.
Vecā Baku uziesit arī senu tirgus laukumu ar arkām, musulmaņu lūgšanu namus, šauro ieliņu labirintā - senās hammam tvaika pirtis (Hamam Mehellesi) ar grebumiem smilšakmenī un griestu gleznojumiem zem dažāda izmēra kupolu cepurēm
Tagad pirtīs izveidotas biotēkas un Zaļā aptieka, daudzas no pirtīm gan šobrīd ir restaurācijas stadijā.
Ievērojams ir arī Giz Qalasi (Maiden's Tower) jeb Jaunavu tornis, 7.- 12. gadsimtā celtais akmens tornis kalpojis gan kā aizsardzības cietoksnis, gan kā uguns bāka, gan observatorija, bet leģendas to dramatizē kā vietu, no kuras nāvē devušās jaunavas nelaimīgas mīlestības dēļ.
Vecpilsētas arhitektūras 3-4 stāvu nami pārsteidz ar izteiksmīgām kokgriezumu un metālkaluma erkeru izbūvēm. Īstas pērles! Tajos allaž izžautās veļiņas - vienmēr ir fotogēniskas... Un pēkšņi aiz stūra stāv kāds vecs Žigulītis vai Volga un liek atcerēties bērnību...
Savukārt pilsētas centru veido arhitektūras eklektika, kurā var manīt gan ietekmes no vēsturiskā turku sloga, gan krievu un irāņu ietekmi, un, protams, tagadējās neatkarības vērienīgo pienesumu.
Katrs var atrast kaut ko savu - daudz teātru, muzeju, pieminekļu, monumentālu celtņu, parku. Ir Modernās mākslas muzejs. Drīz tiks atvērts arī paklāju muzejs. Skulptūras pilsētā pārsteidz ar savu dzīvīgumu - liekas, tie ir kā uz mirkli sastinguši cilvēki. To ir daudz un visur.
Labu kafiju var iedzert uz Nizami ielas, kuru tautā dēvē par Torgovaja (iepirkšanās ielu). To ņemiet vērā, jo šeit valda tējas dzeršanas kults, un laba kafija ir tikai speciālās kafejnīcās, pārsvarā, pat labākajās viesnīcās, saņemsiet tikai šķīstošo kafiju.
Uz Geidara Alijeva prospekta ielas sastapsieties ar tādu kā Maskavas, mazliet Pēterburgas atblāzmu - Staļina laika ēku fasādes Baku tiek izliktas ar kolonnām un izgaismotas, tādējādi radot tādas kā kino butaforijas sajūtu. Protams, no otras puses ēka ir tā pati vecā, bet priekšplānā - skaisti un respektabli!
Saglabājies ir arī padomju laika Sovetsk rajons ar būdām, kuras gan viņi vairās viesiem rādīt un grasās nojaukt.
Kaut vietējie to uzskata par kauna traipu, tā ir pietiekami interesanta apskates vieta ar savu īpašu šarmu - divstāvu koka un mūra apbūvi... Sovetsk pašā vidū ir lielākais lūgšanu nams Teze Pir Meschidi ar zelta kupoliem un milzīgu laukumu. Patiesībā žēl, ja šis rajons tiktu nojaukts, lai tā vietā taptu stiklotas daudzfunkcionālas būves.
Apmeklējuma vērta ir Piemiņas aleja - Šehidu aleja ar dzīvo uguni un blakus esošo Shehidler lūgšanu namu ar kristāla kupolu.
Baku ar to ļoti lepojas un skumst. Te apglabāti visi 1990. gada janvāra traģiskajos notikumos bojāgājušie, kā arī kritušie Kalnu Karabahā. Pēc sabrukuma 1991. gadā šajā reģionā izcēlās militārs konflikts. Kopš 1992. gada reģionu lielākoties kontrolē starptautiski neatzītas Kalnu Karabahas Republikas militārās vienības, kuras 1991. gada 2. septembrī pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas... Stāsts ir skumjš, taču jācer, ka turpmāk visi konflikti tiks risināti mierīgā ceļā, jo to grib jebkuras puses normāli domājošs cilvēks...
Baku ir pasaulē augstākais karoga masts un lielākais karogs - Flag Plaza. Meksika arī lepojas ar lielu karogu, pie kura nolaišanas, roku pieliekot 24 vīri - taču Flag Plaza uz mākslīgas pussalas ir vēl lielāks!
Baku ieskauj kalni un Kaspijas jūras līcis. Jūras tuvuma dēļ pilsētā iegriežas vēji - gan aukstie ziemeļu, gan siltie dienvidu vēji. Gar jūras krasta līniju stiepjas parks - Baku Boulevard, kurā izvietojušies jahtklubi, karuseļi, neskaitāmas strūklakas, tostarp ļoti modernas, pieminekļi un statujas. Jūrā jūs saskatīsiet lotosa ziedu - skaistu, izgaismotu strūklaku.
Te stiepjas iela ar pašu dārgāko modes zīmolu veikaliem un iepirkšanas centru, kurā atrodas arī bērnu atpūtas komplekss ar karuseļiem, neskaitāmas stiklotas kafejnīcas utt.
Pilsētā dārgu mašīnu ir daudz, taču netrūkst arī veco, pirms gadiem 30 ražoto žigulīšu un Volgu, arī pa kādam Kamaz, kas knapi turas kopā. Zināma paaudze no Austrumeiropas pavisam labi atpazīs arī vecos pārtikas svarus, kases aparātus, samovarus... Tāds šarmants jūklis!
Vislabāk Baku īpašo draudzīgumu sajūtu noteikti varēs izbaudīt tie, kas runā krieviski - sarunas te raisās pavisam viegli un pavisam drīz jau dzirdēsiet azerbaidžāņu stāstus par to, ka tajā un tajā gadā ir Rīgā būts...
Paši azerbaidžāni sevi dēvē vienkārši par azeriem, un tiem piemīt tāda šarmanta inteliģence un izpalīdzība (dienvidniekiem piemītošā gostjepriimnostj - izdarīs visu ciemiņu labā) un izpaliek citur tik aktuālā vīriešu dziļurbjošā lūkošanās uz citzemju sievietēm. Pilsētā ir droši un patīkami. Arī naktīs. Vīri uz ielām spēlē nardus, gar jūru no rītiem skrien, skrituļo, uz ielām vienmēr sastrēgumi...
Virtuve ir ārkārtīgi garda! Fantastika jēra gaļa dažādās variācijās (ļuļa-kebab, šašliki, plovi - neiedomājami daudz variantos, dolmas - gaļa ietīta vīnogu, kāpostu un skābeņu lapās, arī iepildīta, tomātos, piparos, baklažānos un aivās - āboliem līdzīgos augļos... )
Un, protams, pelmeņi - Djušbara, pelmeņu zupas! Arī Kutabi - malta jēra gaļa iecepta plānā mīklā kā pīrādziņš!
Ievārījumu azerbaidžāni tradicionāli gatavo no pilnīgi visa (arī no olīvām un ķirbjiem). Jautājot, no kā to negatavo? Atbilde skan: arī no tā gatavo!
Tik patīkams ir garais tējas dzeršanas rituāls ar divdesmit dažādiem ievārījumiem... Tradicionālās tējas glāzītes (armudi glass), kuru forma atgādina sievietes figūru, bet galvenais - tēja atdziest tikai glāzes augšējā daļā, bet apakšā - ilgi saglabājas silta. Un saldumi...! Pahlava Bakinskaja, šerberts, halva... viss ļoti barojošs kā jau austrumu saldumi no mandelēm, sviesta, cukura...